Search results for "zvērināts notārs"
showing 8 items of 8 documents
Bezmantnieku mantas problēmjautājumi teorijā un praksē
2022
Mantojuma tiesības regulē mantas pāreju citam tiesību subjektam pēc personas nāves, nododot arī no tās izrietošās saistības. Mantojuma tiesisko attiecību noregulēšana nav vienkārša, jo nereti mantinieku nav un manta kļūst piekritīga valstij. Ievērojot bezmantinieku mantas institūta nozīmi civiltiesiskās apgrozības nodrošināšanā un sarežģīto raksturu, darba mērķis ir veikt tā padziļinātu izpēti un konstatēt ar to saistīto problemātiku gan normatīvajā regulējumā, gan praksē. Darba uzdevumi ir analizēt tiesību aktus, doktrīnu, tiesu praksi un apzināt esošo situāciju praksē. Darba ietvaros tiek piedāvāti grozījumi Civillikuma 416.pantā, 659.pantā, 694.pantā, 697.pantā, Notariāta likuma 306.pant…
Notārs kriminālprocesā
2015
Bakalaura darbs “Notārs kriminālprocesā” ir līdz šim detalizētākais zinātniskais darbs, kas veltīts zvērināta notāra lomai kriminālprocesā Latvijā. Bakalaurā darbā aprakstīti un analizēti, it sevišķi: 1) zvērināta notāra pienākums atteikties liecināt, ja informācija, ko klients viņam ir uzticējis, ir konfidenciāla; 2) zvērināta notāra pienākuma ziņot Kontroles dienestam par katru liela apmēra darījumu samērīgums ar pienākumu ievērot konfidencialitāti; 3) zvērināta notāra loma izlīguma procesā. Bakalaura darbā rezultātā ir izdarīti prakses pilnveidošanai nozīmīgi secinājumi. Bakalaura darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām un četrām apakšnodaļām, kopsavilkuma, un izmantotās literatūras un av…
Atsevišķi mantojama lietas vešanas aspekti.
2021
Maģistra darba tēma ir “Atsevišķi mantojuma lietas vešanas aspekti”. Mantojuma lietas vešanas regulējums ir iekļauts Civillikumā, Notariāta likumā, Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumos Nr.618., kā arī citos normatīvajos tiesību aktos, kas piemērojami vedot mantojuma lietu Latvijā. Darba ietvaros apskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.650/2012, lai gūtu ieskatu tajā, kā vedama pārrobežu mantojuma lieta. Maģistra darba ietvaros tiek aplūkota mantojuma lietu vešanas vēsturiskā attīstība, tai skaitā notariāta vēsturiskā attīstība, kā arī Latvijas normatīvo tiesību aktu regulējums salīdzināts ar ārvalsts normatīvajiem tiesību aktiem, aplūkojot mantojuma lietu vešanas …
Mantojuma masas apsardzība un aizgādnība
2019
Mantojuma aizgādnības un mantojuma apsardzības institūti ir regulēti vienā Civillikuma nodaļā – piektās nodaļas otrajā apakšnodaļā (657.-666.pants), tādēļ tie ir šķietami cieši saistīti tiesību institūti un varētu pat šķist - kalpo vienam mērķi. Taču tā nebūt nav, to mērķi ir atšķirīgi, proti, mantojuma aizgādnības mērķis ir nodrošināt mantojuma masas kā juridiskas personas pārstāvību mantojuma masai, savukārt mantojuma apsardzības - aizsargāt mantinieku, legatāru un kreditoru intereses, ja pastāv izvazāšanas draudi. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt mantojuma aizgādnības un apsardzības regulējumu normatīvajos tiesību aktos, konstatēt esošos problēmjautājumus un rast iespējamos risinājums D…
Mantojuma lietu vešana
2017
Darbā tiek veikta mantojuma lietu vešanas analīze. Tajā tiek, pētīts gan mantošanas process, gan ar to saistītie jautājumi. Tāpat tiek apskatītas gan zvērināta notāra, gan mantinieku, legatāru, kreditoru un citu mantojuma lietā iesaistīto personu tiesības un pienākumi mantojuma lietas ietvaros. Darbs ir sadalīts trīs daļās. Pirmajā daļā tiek apskatīta mantojuma lietas uzsākšana. Šajā nodaļā aprakstīti tādi jautājumi, kā mantojuma atklāšanās, mantojuma iesnieguma veidi, to formas un pieteikšanās, termiņa noteikšana, apsvērumus tā noteikšanai, kā arī saīsinātā pieteikšanās termiņa noteikšanas iespējas. Otrajā daļā tie analizētas sekas, kas rodas mantojumu pieņemot un atraidot. Tajā ir pētīti …
Mantojuma pieņemšanas kārtība un termiņi.
2017
Maģistra darba „Mantojuma pieņemšanas forma un termiņi” pētījums ir vērsts uz mantojuma pieņemšanas institūta izpēti, proti, kādas darbības ir veicamas, lai mantojums būtu uzskatāms par pieņemtu, un kādā termiņā šīs darbības ir veicamas. Mantojuma pieņemšana ir būtisks process mantojuma tiesībās, tāpat būtiski ir izprast katras iesaistītās personas lomu mantošanas procesā, kā arī to tiesības un pienākumus. Lai mantojums būtu uzskatāms par pieņemtu, mantiniekam ir jāveic normatīvajos aktos minētās darbības. Lai gan Civillikums šobrīd neparedz speciālu formu mantojuma pieņemšanai, Notariāta likums nosaka, ka mantojums ir jāpieņem notariālā akta veidā. Maģistra darba galvenais mērķis ir mantoj…
Laulības šķiršanas tiesību īpatnības latviešu apdzīvotās zemēs XIX gs. otrajā pusē – XXI gs. sākumā
2019
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot laulības šķiršanas tiesību īpatnību un prakses attīstību XIX gs. otrajā pusē līdz XXI gs. Mērķu sasniegšanai tika analizēti normatīvie tiesību akti, tiesību zinātnieku doktrīnas un tiesu prakse laulības šķiršanas lietās latviešu apdzīvotās teritorijās zemēs no 19. gs. otrās puses līdz 21.gs. Atbilstoši izvirzītiem bakalaura darba uzdevumiem un veiktā pētījuma rezultātā autore secina, ka laulības šķiršanas tiesību attīstību būtiski ietekmēja Latvijas teritorijā notiekošie vēsturiskie un politiskie procesi, kā arī mūsdienu laulības šķiršanas tiesības atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem. Atslēgas vārdi: laulības šķiršana; laulības šķiršana…
Inventāra saraksts mantojuma lietā.
2017
Bakalaura darba temats ir “Inventāra saraksts mantojuma lietā”. Inventāra saraksta sastādīšana ir cieši saistīta ar inventāra tiesības izlietošanu. Lai inventāra tiesību izlietotu pilnīgi un lai tiktu aizsargātas mantojuma atstājēja, mantojuma pieņēmēja un kreditoru tiesības, ir nepieciešams taisnīgs, pēc likuma sastādīts inventāra saraksts. Ir sarežģīti sastādīt pilnvērtīgu inventāra sarakstu, ja likumos ir neprecizitātes un ikdienišķās problēmas nav atrisinātas ārējos normatīvajos aktos. Darba mērķis ir konstatēt praksē radušās problēmas inventāra saraksta sastādīšanā zvērinātu tiesu izpildītāju un bāriņtiesas praksē, kā arī praksē, ar ko sastopas zvērināti notāri, kad saņem inventāra sar…